Ikdienas stresu un nebūšanas mēdz salīdzināt ar akmeni, kas nogūlies uz sirds, un tādās situācijās ir svarīgi parunāties, ja ir kam piezvanīt. Arī svešiem cilvēkiem. Šādu iespēju piedāvā zvanu centra projekts “Parunāsim?”, kurā turklāt nodarbina cilvēkus ar īpašajām vajadzībām.

Viens no šāda uzņēmuma darbiniekiem ir Andris Lūsis. Viņa darba segvārds ir “Arnolds”. Viņš skaidro – vieglāk sevi saukt citā vārdā, lai dienas beigās atstātu “Arnoldu” darbavietā. Andris uzklausa cilvēkus, kuri jūtas vientuļi un vēlas vienkārši parunāties.

“Tie cilvēki, kuri piezvana pirmo reizi, stāsta par saviem varējumiem, savām emocijām. Un tas ir tā forši,” saka Andris.

Projekta “Parunāsim?” veidotāja ir Inga Muižniece. Viņa stāsta, kā nonākusi pie šādas ieceres: “Es jau ilgstoši esmu strādājusi dažādos zvanu centros, un pēdējos sešus gadus man ir pašai savs zvanu centrs un arī maksas pakalpojumu līnija 1189. Un bija situācija, kad zvanīja kāda sieviete un teica: es, meitiņ, esmu atlikusi naudu, lai parunātos divas minūtes. Un man tajā mirklī likās, ka kaut kas nav pareizi. Lai atliktu naudu, lai parunātos, turklāt tas ir paaugstinātas maksas tālrunis, man likās pilnīgi nepieņemami. Un es sāku skatīties, vai ir kāds tālrunis, kur var zvanīt un vienkārši tāpat parunāt, kur tā nav psiholoģiskā palīdzība. Un sapratu, ka šāda tālruņa nav.”

Pilnu rakstu, kā arī 4. studijas sižetu skaties šeit

Sazinies ar mums