Šodien, atzīmējot Baltā spieķa dienu, sabiedrība tiek aicināta aizdomāties par savu rīcību, kas var palīdzēt vai kaitēt cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kurus pavada suns – pavadonis. Latvijā redzes invaliditāte ir piešķirta aptuveni 9200 cilvēkiem, kurus uz ielas var atpazīt pēc balta spieķa, kas palīdz viņiem orientēties apkārtējā vidē. Par spieķi daudz pilnvērtīgāks palīgs un atbalsts ir suns – pavadonis, Latvijā strādā 15 šādi palīgi.

Viens no suņiem – pavadoņiem ir melnā labradora kucīte Zuze, kas jau divus gadus ir daļa no Korjapinu ģimenes. Par savu galveno saimnieku Zuze atzīst vājredzīgo Lolitu Korjapinu un pavada viņu ikdienas gaitās – uz darbu, veikalu, poliklīniku, Latvijas Neredzīgo biedrību un citām vietām.

Lolita Korjapina atzīst, ka Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī varēja just lielāku sabiedrības satraukumu un centusies retāk doties ārpus mājas. Tomēr pavisam neiet uz veikaliem un citām sabiedriskām vietām nedrīkst, jo sunim regulāri jāatsvaidzina iemaņas. Viņa aicina redzīgus cilvēkus būt vērīgiem un ievērot distanci, jo cilvēkiem ar redzes traucējumiem ir ļoti grūti to izdarīt.

Ikdienā Lolita strādā zvanu centrā “Sonido”, atbildot uz telefona zvaniem līnijā “Parunāsim”, uz kuru zvana vientuļi cilvēki. Daļa no darba dienām tiek pavadīta strādājot attālināti, bet Zuze vairāk priecājas par reizēm, kad jādodas uz biroju – tur viņai ir sava “darba vieta” – paklājiņš, ēdiena trauciņš un gardumi. Zuze katru reizi, kad viņai tiek uzlikti darba iemaukti, uztver ar lielu prieku un atbildību.

Zuze ir unikāls suns, jo var palīdzēt ne tikai Lolitai, bet arī viņas neredzīgajam vīram Andrejam, kā arī labprāt pavada laiku ar abu meitiņu. “Zuze katru no mums ved atšķirīgi”, stāsta Lolita. “Ar vīru, kurš ir pilnīgi neredzīgs, viņa iet daudz lēnāk un uzmanīgāk, ar mani pārvietojas raitāk, bet ar mūsu redzīgo meitiņu viņa iet pavisam citādāk. Tāpat Zuze lieliski jūt situāciju – brīžos, kad ir spilgta saule vai pilnīga tumsa, es arī neko neredzu, esmu pilnībā atkarīga no suņa. Viņa to jūt un šādos brīžos ved mani ar īpašu atbildību.”

Lolita atzīst, ka kopumā apkārtējie cilvēki izturas ar sapratni, tomēr gan viņai, gan citiem neredzīgajiem, joprojām jāsastopas arī ar nepatīkamām situācijām. Viņa stāsta par gadījumiem, kad neredzīgie ar suni-pavadoni netiek ielaisti veikalā, kafejnīcā vai poliklīnikā, nereti sanāk dzirdēt aizrādījumus no līdzcilvēkiem. Lolita atzīst, ka daudzas nepatīkamas vai pat bīstamas situācijas rodas no nezināšanas, tāpēc labprāt dalās ar savu pieredzi un ieteikumiem – kādā braucienā iznākusi lekcija autobusā no Ziepniekkalna līdz Rīgas centram – pasažieri uzdevuši jautājumus, bet Lolita uz tiem atbildējusi.

Lolitas Korjapinas ieteikumi, kā cilvēki var atbildīgāk izturēties situācijās, kad sastop cilvēku ar redzes problēmām,  kuru pavada suns – pavadonis.

 

1.       Nenovērst suņa uzmanību

Pati galvenā problēma ir cilvēku vēlme komunicēt ar suņiem, viņu uzrunājot, glaudot vai uzcienājot. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt brīdī, kad suns ir darbā – to var atpazīt pēc uzliktajiem iemauktiem, jo šādas darbības var novērst suņa uzmanību un viņš var apjukt. Lolita atzīst, ka sabiedriskajā transportā tas nav tik bīstami, bet brīdī, kad suns iet ar saimnieku pa ielu, ir ļoti svarīgi viņu netraucēt.

2.       Suns – pavadonis drīkst pavadīt saimnieku teju visur

Jāatceras, ka ierastās prasības, kas aizliedz suņiem atrasties noteiktās vietās, piemēram, veikalos un kafejnīcās, uz suņiem-pavadoņiem neattiecas. Neraugoties uz to, ik pa laikam tomēr nākas sastapties ar situācijām, kad cilvēki ar redzes traucējumiem un savu pavadoni netiek ielaisti vietās, kur viņiem nepieciešams nonākt.

3.       Dot ceļu cilvēkam ar suni – pavadoni

Atbilstoši veiktajām apmācībām, suns – pavadonis ar savu saimnieku pārvietosies pēc iespējas tuvu ietves malai, tālāk no ceļa braucamās daļas. Ja redzat tuvojamies cilvēku ar suni – pavadoni, jūs ļoti palīdzēsiet, vienkārši laikus paejot malā un ļaujot viņiem netraucēti pārvietoties.

4.       Neizteikt nepārdomātas piezīmes

Lolita atzīst, ka ik pa laikam nākas saņemt aizrādījumus no līdzcilvēkiem – gan par atrašanos ar suni veikalā, gan par iešanu ar suni pretim cilvēku straumei, gan par to, ka viņas redzes problēmas ir izdomātas.

5.       Brīdināt par pēkšņiem šķēršļiem

Redzīgu cilvēku iesaiste būtu vēlama situācijās, ja piepeši vidē ir parādījies kāds šķērslis – izrakta bedre, uzliktas stalažas, pazudis kanalizācijas akas vāks vai noticis kas cits neierasts. Šādās situācijās būtu jauki vērsties pie neredzīga cilvēka, informējot viņu par šo šķērsli un nepieciešamības gadījumā palīdzot to apiet. Ļoti svarīgi ir iesākumā aprunāties ar cilvēku ar redzes problēmām un pajautāt, vai palīdzība nepieciešama un sniegt to tikai pēc piekrišanas saņemšanas.

 

Par Sonido

Sonido ir sociālais darba integrācijas uzņēmums, kas nodrošina zvanu centra pakalpojumus, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti. Kopš 2018. gada vidus Sonido realizē sociālo projektu “Parunāsim”, dodot iespēju vientuļiem cilvēkiem parunāt un tik uzklausītiem.

 

Sīkāka informācija:

 

Zane Eniņa

SIA “Sonido” komunikācijas vadītāja

+371 29414142

zane@sonido.lv

Sazinies ar mums