Šodien visā pasaulē tiek atzīmēta Sociālo uzņēmumu diena, lai izceltu tos uzņēmējus, kas ar savu darbību rada labvēlīgu sociālu ietekmi. Viens no šādiem uzņēmumiem ir zvanu centrs “Sonido”, kura īpašniece Inga Muižniece uzsver, ka sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir attīstīta un mums ir savi veiksmes stāsti, ar ko lepoties Eiropā. Vienlaikus viņa atzīst, ka joprojām ikdienā bieži sastopas ar mītiem par sociālo uzņēmējdarbību.

Latvijā sociālās uzņēmējdarbības jēdziens ir gana plašs – dizaina priekšmetu izgatavošana, kafejnīcas, jauniešu un ģimeņu centri, uz bērnu un vecāku vajadzībām orientētas izglītības iestādes, izejvielu otrreizēja pārstrāde – tā ir tikai daļa no jomām, kurās Latvijā tiek veikta sociālā uzņēmējdarbība.

Zvanu centram “Sonido” ir sociālā uzņēmuma statuss jau vairāk nekā divus gadus, kuros uzkrāta nozīmīga darba integrācijas pieredze, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti. Pērn Eiropas sociālās integrācijas uzņēmumu sadarbības tīkla (ENSIE) organizētajā pasākumā Sonido saņēma balvu par projektu “Parunāsim” – telefona līniju, uz kuru var zvanīt vientuļi cilvēki. Arī šogad balvai izvirzīts spēcīgs pretendents no Latvijas. Kā interesantu faktu Sonido vadītāja min to, ka Latvijā sociālajā uzņēmējdarbībā vairāk iesaistās gados jauni cilvēki, savukārt, tā saucamajā vecajā Eiropā, tai vairāk pievēršas cilvēki mūža otrajā pusē. Eiropa vēlas no mums pārņemt pieredzi, lai savu jauno paaudzi iesaistītu sociālās uzņēmējdarbības vidē.

Sekot līdzi sociālās uzņēmējdarbības jomai I. Muižniecei palīdz arī darbošanās Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas padomē, kā arī jaunas atziņas gūtas virtuālajā vidē apgūstot sociālās uzņēmējdarbības kursu Oksfordas universitātē. Apkopojot teorijā un praksē gūtās zināšanas, Inga Muižniece dalās ar populārākajiem mītiem, ar kuriem ikdienā sastopas, strādājot sociālas uzņēmējdarbības jomā.

1.     Sociālajam uzņēmumam neklājas pelnīt. Bieži sastopu uzskatu, ka sociālais uzņēmums un nauda – tas neiet kopā. Ja sociālais uzņēmums sniedz pakalpojumu – tam jābūt bez maksas vai par minimālu cenu, ja ražo preci – tā nedrīkst maksāt dārgi. Bet sociālajam uzņēmumam ir tieši tādi paši izdevumi kā citiem – jāmaksā alga, jāpērk izejvielas, jānomā telpas, jānomaksā nodokļi. Sociāli uzņēmumi tiek ļoti strikti kontrolēti no valsts puses, visam jābūt caurspīdīgi un pārskatāmi. Un, ja uzņēmums nevarēs segt izdevumus un gūt peļņu, nebūs līdzekļu, ko ieguldīt labu darbu veikšanā.

 

2.     Galvenais ir laba ideja. Labas idejas ir būtiskas, tostarp sociālajā uzņēmējdarbībā, tomēr ar to vien nepietiek. Nepieciešams izstrādāt plānu, kā šī ideja palīdzēs uzņēmējam pelnīt – tas nozīmē, ka tā būs dzīvotspējīga ilgtermiņā.

 

3.     “Patīk” un “dalies” ir spēks. Jaunie uzņēmēji bieži priecājas redzēt, cik atsaucīgi uz viņu ierakstiem par sociālo uzņēmējdarbību reaģē auditorija – “patīk”, “dalīties” un pozitīvi komentāri birst kā no pārpilnības raga. Lai arī šāda atzinība ir patīkama un var nest augļus, svarīgi atcerēties, ka svarīgāks kritērijs ir produkta/pakalpojuma pieprasījums reālajā dzīvē.

 

4.     Sociālajam uzņēmējam ir priekšroka iepirkumos. Esmu sastapusies ar uzņēmējiem, kuri ir pārliecināti par to, ka viņiem tiks dota priekšroka valsts un pašvaldību iepirkumos. Jā, šim statusam ir sava loma, ja izsludinātajā publiskajā iepirkumā iekļauj sociālās klauzulas un/vai dod iespēju sociālajiem uzņēmumiem noslēgt Priviliģēto līgumu. ES un Latvijas likumdošanā ir paredzēti šie mehānismi sociālo uzņēmēju produktu un pakalpojumu priekšrocībai noteiktos iepirkumos, tomēr pagaidām publisko iepirkumu veicēju nepietiekamas zināšanas par sociālo kritēriju izmantošanas iespējām un sagaidāmo ieguvumu kavē šādu publisko iepirkumu izsludināšanu un īstenošanu praksē biežāk.

 

5.     Ir viegli saņemt atbalstu. Jā, sociālie uzņēmēji var saņemt Eiropas Sociālā fonda finansējumu – grantu dzīvotspējīgu sociālās uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, tomēr tā piešķīrējs Altum  atbalstīs tās idejas, kuras var būt dzīvotspējīgas, ar būtisku sociālo ietekmi ilgtermiņā, finansiāli neatkarīgas un kurām ir skaidrs biznesa modelis un piemīt attīstības potenciāls. 

 

6.     Nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti ir grūti. Sonido vairāk nekā puse darbinieku ir cilvēki ar invaliditāti un varu apliecināt, ka sastrādāties nav nekādu problēmu. Jā, ir jāpielāgo darbavieta un jārēķinās ar katra cilvēka veselības specifiku, bet kopumā mani darbinieki ir apzinīgi, akurāti un ļoti ieinteresēti rezultāta sasniegšanā.

 

Par Sonido

Sonido ir sociālais darba integrācijas uzņēmums, kas nodrošina zvanu centra pakalpojumus, nodarbinot cilvēkus ar invaliditāti. Kopš 2018. gada vidus Sonido realizē sociālo projektu “Parunāsim”, dodot iespēju vientuļiem cilvēkiem parunāt un tik uzklausītiem.

Sazinies ar mums